Datu ievākšana

Laikus ir jāieplāno arī veids, kādā tiks fiksēti novērojumi un testa laikā atklātā informācija. Vadīt testu un vienlaicīgi veikt novērojumu un pierakstīt informāciju ir ļoti grūti, tādēļ ieteicams, ka testā darbojas arī asistents, kurš ir atbildīgs par datu fiksēšanu. Ja tas nav iespējams, tad ir svarīgi lietot datu apkopošanas instrumentu (iepriekš sagatavotas tabulas, formas vai specializētu programmatūru), kas būtu intuitīvs un ērts. Plānojot informācijas apkopošanu testa laikā, ir vērts aizdomāties par vairākiem aspektiem.

Testu laikā var fiksēt performances datus (objektīvi aktivitāšu mērījumi – kļūdīšanās biežums, uzdevumu izpildes laiks, procentuālais veiksmīgi izpildītu darbību apjoms u. c.) un preferences datus (subjektīvs aktivitāšu vērtējums – lietotāja sajūtas un viedokļi, negatīvu komentāru skaits, ieteikumi risinājuma uzlabošanai u. c.). Abi šie mērījumi var būt gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. Performances dati tiek fiksēti, novērojot testa dalībnieku klātienē vai analizējot testa video ierakstu, preferences dati – apkopojot intervijās un diskusijās pausto informāciju, kā arī lietotāja komentārus testa laikā.

Datu fiksēšana var būt manuāla vai automatizēta. Manuāla, ja novērotājs pieraksta datus iepriekš sagatavotā formā. Formā var tikt fiksēti gan kvantitatīvie, gan kvalitatīvie dati. Forma var būt veidota tabulas veidā, kurā novērotājs var fiksēt novērotos datus, savu interpretāciju par šiem datiem un svarīgus lietotāja komentārus, vai, piemēram, anketas veidā, kurā novērotājs atzīmē lietotāja viedokļus un citātus. Automatizēts process – testā tiek izmantota specializēta programmatūra, kas fiksē lietotāja veiktās darbības. Šāda programmatūra visbiežāk ir attiecināma uz digitālu produktu testēšanu. Izmantojot specializētu programmatūru, informācijas vākšana būs atvieglota, bet pietiekami daudz laika būs jāvelta vajadzīgās informācijas atlasīšanai, analīzei un interpretācijai.

Kad ir skaidrs, kādi dati tiks ievākti un kā tas tiks veikts, ir jāsagatavo testa scenārijs. Tas ir uzdevumu saraksts, kas testa laikā būs jāpaveic lietotājam (testa dalībnieku par scenāriju jāinformē). Scenārijam ir jābūt skaidram un viegli uztveramam, tam jābūt pielāgotam lietotāja prasmēm un zināšanām. Ir jāsagatavo arī interviju jautājumi, kas tiks uzdoti testa dalībniekam. Intervija pēc testa palīdzēs izprast lietotāja motivāciju un iemeslus noteiktām darbībām. Kā alternatīvu (piemēram, ja tests tiek veikts attālināti) var izmantot anketas un aptauju formas.

Tests un sagatavotie testa materiāli vispirms ir jātestē komandas iekšienē, jāveic nepieciešamie uzlabojumi testēšanā vai materiālos, un tikai tad jāsāk testēšana ar lietotājiem.

Testa vadīšana

Testēšana sākas ar ievadteksta nolasīšanu. Testa dalībnieks tiek informēts par testa mērķiem un norises kārību. Ja sesija tiek ierakstīta, dalībnieks par to tiek informēts. Ja telpā ir klātesoši novērotāji vai citas personas, dalībnieks tiek iepazīstināts ar viņiem un informēts par klātesošo lomu testēšanā. Testa vadītājs ieņem vietu līdzās testa dalībniekam, novērotājiem vēlams būt nedaudz atstatus. Novērotāja uzdevums ir būt maksimāli neitrālam un nemanāmam, testa laikā novērotājs nedrīkst uzdot jautājumus vai komentēt procesu.

Pēc ievadteksta nolasīšanas testa dalībnieks tiek informēts par testa scenāriju. Testa vadītājs to nolasa – vai arī lietotājs to izlasa patstāvīgi. Ja scenārijs ir garš, tas var tikt nolasīts pa posmiem.

Testam sākoties, tiek fiksēts starta laiks, aktivizēts sesijas ieraksts un sākta rūpīga novērošana un datu fiksēšana iepriekš sagatavotās formās. Testa vadītāja uzdevums ir rūpīgi uzraudzīt testa norisi, virzīt to un, ja nepieciešams, atbildēt uz testa dalībnieka jautājumiem. Veicot uzdevumus, testa dalībnieks ir aicināts balsī komentēt savas rīcības, domas un emocijas. Ja testa laikā dalībnieks nespēj paveikt kādu uzdevumu, testa vadītājs pielāgojas situācijai un virza procesu tālāk. Sesijas noslēgumā testa vadītājs intervē testa dalībnieku, uzdodot precizējošus jautājumus, vai dalībnieks aizpilda aptaujas anketu.

Pēc katra testa veikšanas testa vadītājs un novērotājs savstarpēji apspriež testa rezultātus un svarīgākos atklājumus. Apspriestā informācija tiek fiksēta – tā noderēs turpmākajā datu apkopošanā. Testos gūtā informācija vispirms tiek apkopota, tad analizēta un sintezēta.