Izpētes testi zemas precizitātes prototipiem

Izpētes testi tiek realizēti ļoti agrīnās prototipēšanas stadijās, testējot zemas precizitātes prototipus, lai izzinātu lietotāja viedokli par idejas konceptu vai kopējo projekta attīstības virzienu. Izpētes testi ļauj formulēt vispārīgu lietotāja viedokli par produkta vai pakalpojuma elementiem, to secību un funkcijām. Ja savlaicīgi (agrīnā attīstības stadijā) netiek noteikta koncepta vai attīstības virziena efektivitāte, vēlīnos procesa posmos tas neizbēgami izraisīs lietojamības problēmas.

Zemas precizitātes prototipā produkta vai pakalpojuma funkcijas tiek demonstrētas vispārīgā veidā. Dažkārt vispārīgs funkciju izklāsts var būt papildināts ar dažām padziļināti izstrādātām funkcijām, kam testēšanā pievērš lielāku vērību.

Testa dalībniekam tiek prezentēta prototipa ideja (piemēram, storyboard kartes gadījumā) vai dalībnieks ir aicināts veikt kādu darbību (piemēram, testēt papīra saskarņu prototipus vai kartona telpiskos modeļus) atbilstīgi iepriekš sagatavotam testa scenārijam. Veicot uzdevumu, dalībniekam ir jāiedomājas, ka viņš mijiedarbojas ar reālu, pabeigtu produktu.

Izpētes testi lielākoties paredz neformālu, brīvu komunikāciju starp testa vadītāju un testa dalībnieku. Jo zemākas precizitātes prototips un agrīnāka produkta vai pakalpojuma izstrādes stadija, jo ciešāka ir izpētes testa vadītāja un testa dalībnieka mijiedarbība testa laikā. Testa sesijas noslēgumā vadītājs vada interviju un precizē papildinošos vai neskaidros jautājumus, lietotāja viedokli par dažādiem prototipa aspektiem. Intervija notiek diskusijas formā, pievēršoties konceptuāliem jautājumiem.

Piemēri jautājumiem, kas var tikt uzdoti izpētes testos:

Novērtējuma testi augstas precizitātes prototipiem

Novērtējuma testi tiek realizēti relatīvi vēlīnās prototipēšanas stadijās, testējot augstas precizitātes prototipus. Tie palīdz noteikt risinājumu efektivitāti un lietotāju apmierinātību ar produktu vai pakalpojumu vai specifiskiem, ļoti konkrētiem tā elementiem. Novērtējuma testi tiek veikti, kad prototipa izstrāde ir sasniegusi 60–80%. Tie papildina iepriekš veiktos izpētes testos gūto informāciju ar detalizētu, pilnīgāku pārskatu. Ja zemas precizitātes prototipu izpētes testus var salīdzināt ar karkasu vai skeletu, tad novērojuma testi ir šī skeleta „miesa un asinis”. Koncepta vietā novērtējuma testi koncentrējas uz precīziem, reālistiskiem uzdevumiem un noteiktu produkta vai pakalpojuma elementu lietojamības izvērtēšanu pēc iepriekš noteiktiem kritērijiem.

Novērtējuma testa norise ir līdzīga izpētes testa gaitai, taču testa vadītāja mijiedarbība ar testa dalībnieku ir mazāk intensīva. Tiek ne tikai fiksēti kvalitatīvie rādītāji (lietotāja emocijas, jautājumi), bet arī veikti kvantitatīvie mērījumi (piemēram, cik ilgā laikā testa dalībnieks realizē noteiktu uzdevumu).

Verifikācijas testi augstas precizitātes prototipiem vai ieviestiem risinājumiem

Atšķirībā no jau izskatītajiem testu veidiem, kas tiek veikti prototipēšanā, verifikācijas testi tiek lietoti, testējot augstas precizitātes prototipu īsi pirms gala versijas izstrādes vai tad, kad produkts vai pakalpojums jau ir ieviests. Testu mērķis ir salīdzināt ieceri ar tās līdzšinējo versiju vai konkurentu veikumu, ņemot vērā iepriekš noteiktus atskaites punkta rādītājus (benchmark), vai arī pārbaudīt, vai iepriekšējos testos noteiktās problēmas ir veiksmīgi atrisinātas.

Atskaites punkts ir prototipa attīstības kritēriji, kas var būt dažādi – atkarībā no projekta vai organizācijas mērķiem. Kritēriju piemēri: procesu efektivitāte, tas, cik ātri lietotājs spēj paveikt noteiktu uzdevumu, klikšķu daudzums nepieciešamā uzdevuma izpildei vai lietotāja vērtējums par noteiktu procesu. Katrs verifikācijas tests pats par sevi kļūst par atskaites punktu nākotnes mērījumiem vai jaunu iekšējo standartu. Piemēram, ja testa laikā lietotājs var paveikt iecerēto 5 minūtēs, tad nākotnē šis laiks nedrīkst palielināties – tam vajadzētu sarukt.

Tā kā verifikācijas testi tiek veikti neilgi pirms gala risinājuma izstrādes, tie palīdz pārliecināties, ka dažādas produkta vai pakalpojuma daļas darbojas loģiskā un lietotājam ērtā sazobē. To ir svarīgi pārbaudīt, jo dažādi produkta vai pakalpojuma posmi nereti tiek izstrādāti relatīvi izolēti viens no otra.

Verifikācijas testa norises kārtība ir līdzīga iepriekš aprakstītajam izpētes un novērojuma testu procesam, taču pirms jebkura verifikācijas testa ir jānosaka kritēriji, pēc kādiem prototips tiks vērtēts. Atšķirīga ir arī testa vadītāja loma. Verifikācijas testa laikā viņa līdzdalība ir vai nu neliela, vai arī testa dalībnieks uzdevumu paveic pilnībā patstāvīgi. Lietotājam nav nepieciešams komentēt savas darbības vai emocijas. Galvenie ir kvantitatīvie dati un mērījumi, ko var papildināt ar kvalitatīvo informāciju.

Tā kā verifikācijas testa laikā risinājums tiek salīdzināts ar definētu standartu, komandai ir jādefinē tas, kā tiks noteikts, vai tests ir noticis veiksmīgi. Kā arī – kas tiks darīts, ja prototips nebūs atbilstīgs noteiktiem kritērijiem. Kādos gadījumos gala risinājuma izstrāde tiks atlikta, un kā tiks realizēti uzlabojumi? Par šiem un citiem jautājumiem komandai ir jāvienojas pirms testu sākšanas.