III. Dizaina domāšana kā domāšanas veids vai attieksme
Dizaina domāšana būs efektīva tad, ja primāri tā būs orientēta uz lietotāju. Tā ir pragmatiska, uz sadarbību un līdzdarbošanos vērsta pieeja, kas priekšplānā izvirza lietotāja vajadzības un līdzsvaro tās ar organizācijas finansiālajām un tehnoloģiju iespējām.
1. princips — uz lietotāju orientēta domāšana
Šis ir svarīgākais dizaina domāšanas princips, kas caurvij visus dizaina domāšanas posmus un ir klātesošs arī pārējos principos. Nozīmīga ir prasme izzināt un saprast cilvēka vajadzības, emocijas un ieradumus, tāpat arī spēja atteikties no subjektīviem pieņēmumiem un pārbaudīt hipotēzes, pētot lietotāja pieredzi un iesaistot lietotāju dizaina procesā. Ne tikai izpētes posmā, bet arī ideju ģenerēšanā un prototipu testēšanā vēlama un lietderīga ir lietotāju līdzdalība un atgriezeniskā saite. Dizaina domāšanā liela vērība tiek pievērsta kvalitatīvajām pētniecības metodēm, akcentējot lietotāju emocijas un subjektīvo pieredzi. Tas ļauj izvairīties no vispārinājumiem un abstraktiem pieņēmumiem.
2. princips — konverģenta un diverģenta domāšana
Atkarībā no posma dizaina domāšanas gaitā tiek lietoti un savstarpēji kombinēti abi domāšanas paņēmieni. Diverģentās domāšanas princips (divergent thinking) ir domāšanas veids, kurā no viena sākuma punkta domas virzās dažādos virzienos, meklējot daudzas idejas vai variantus. Vienai problēmai vai jautājumam tiek ģenerēti vairāki iespējamie risinājumi, apzinoties, ka nepastāv kāda vienīgā pareizā atbilde. Diverģents domāšanas veids tiek lietots izpētes posmā, apzinot lietotāju pieredzi un pētot citu svarīgu informāciju, kā arī ideju ģenerēšanas sesijās, kuru mērķis ir radīt pēc iespējas vairāk dažādu ideju.
Savukārt konverģentā domāšana (convergent thinking) ir spējas rast vienu – vispiemērotāko un loģiskāko — problēmas risinājumu. Konverģentā domāšanā cilvēki ir koncentrēti, lai atrastu pareizo atbildi uz konkrēto jautājumu vai problēmu. Dizaina domāšanā šī pieeja tiek izmantota brīžos, kad ir jāfokusējas, jāstrukturē un jāizvērtē informācija, kā arī jāizvēlas piemērotākā iecere turpmākajam darbam. Tā ir galvenā izpētes datu apkopošanas un problēmas definēšanas aktivitātēs, ideju izvērtēšanas sesijās, kā arī prototipu testēšanā.
Diverģentās un konverģentās domāšanas ciklus dizaina domāšanas gaitā vizuāli ataino Dubultā dimanta (Double Diamond, Design Council) shēma.
3. princips — radoša un analītiska domāšana
Dizaina domāšanā loģiska un sistemātiska problēmrisināšanas pieeja apvienota ar spēju meklēt atbildes, kā risināt problēmas, nestandarta veidā. Dizaina domāšanā tiek izmantoti dati un lietoti zinātniskās metodes pamatprincipi. Komanda izvirza hipotēzes un, veicot izpēti vai testējot prototipus, pārbauda tās, taču atšķirībā no zinātniskā eksperimenta, kurā tiek izmantoti iepriekš noteikti parametri un komponentes, dizaina domāšanā daudz lielāka vērība tiek pievērsta problēmas nezināmajiem, neatklātajiem vai neizpētītajiem aspektiem, kā arī kvalitatīvajiem to mērījumiem. Dizaina domāšanā tiek izmantoti gan datu analīzes (analītiskā domāšana), gan sintēzes (radošā domāšana) paņēmieni.
4. princips – eksperimentāla domāšana
„Kļūdīties ātri, kļūdīties lēti” ir svarīga dizaina domāšanas nostādne, kas nozīmē, ka katra iecere ir maksimāli ātri jāpārbauda – ir jāveido tās prototips un tas jātestē ar lietotājiem. Nozīmīga ir drosme kļūdīties un uzlabot risinājumu, ņemot vērā gūto atgriezenisko saiti. Tā kā dizaina domāšanas lietojums vispiemērotākais ir gadījumos, kad pētītas tiek sarežģītas, iepriekš maz izzinātas un daudzšķautņainas problēmas, kurām ir neiespējami rast vienu – pareizāko – risinājumu, idejas un pieņēmumi ir sistemātiski jāpārbauda. Jo ātrāk iecere tiks testēta, jo vieglāk to būs mainīt un uzlabot vai, ja nepieciešams, no tās atteikties un izvēlēties citu risinājumu. Kā jebkurā eksperimentā, negatīvs prototipa testa rezultāts tiek uzskatīts par tikpat nozīmīgu kā pozitīvs, jo jebkura kļūda rada iespēju uzzināt iepriekš neapjausto un uzlabot gala risinājumu.
5. princips — uz sadarbību vērsta domāšana
Dizains ir komandas „sporta veids” – jo daudzveidīgāka būs komanda, jo jēgpilnāks būs rezultāts. Gandrīz visos dizaina domāšanas posmos un metodēs tiek izmantots sadarbības princips — komanda strādā kopā. Tas mazina autoru subjektivitāti, rosina radošumu un palīdz līdzsvarot dažādas pieejas un domāšanas veidus. Dizaina domāšanas komandām ir jābūt starpdisciplinārām — dažādos dizaina posmos ir vērts iesaistīt profesionāļus ar noteiktām prasmēm, pieredzi un viedokļiem. Svarīgi ir neaizmirst arī par lietotāja iesaisti dizaina procesā — vienalga, vai tiek veikta izpēte, organizēta koprades darbnīca ideju ģenerēšanai vai testēts prototips, – jo intensīvāka būs mijiedarbība ar produkta vai pakalpojuma lietotāju, jo lielāka iespēja, ka gala risinājums viņam patiks un būs nepieciešams.
6. princips — optimistiska domāšana
Dizaina domāšana ir racionāls, elastīgs un uz rezultātu orientēts process, kurā konstruktīva kritika un atgriezeniskā saite ir līdzsvarā ar savstarpēju toleranci pret komandas biedru idejām un demokrātisku, līdzvērtīgu lēmumu pieņemšanu. Komandas uzdevums ir koncentrēties uz to, „kā mēs varētu…”, nevis to, „kādēļ mēs kaut ko nevarētu”.