IV. Dizaina domāšana kā rīku un metožu kopums
Dizaina tehnikas un metodes (lietotāju profili, lietotāja pieredzes kartes, pakalpojumu rasējumi u. c.) ir pirmais, kas daudziem nāk prātā, izdzirdot vārdu savienojumu „dizaina domāšana”. Taču no konteksta atrauts metožu vai paņēmiena lietojums bez zināšanām par dizaina procesu un attieksmes principiem neļaus sasniegt cerēto rezultātu. Līmlapiņas, darba lapas ar rīkiem un šabloniskiem uzdevumiem koprades darbnīcās, lietotas pašmērķīgi un bez izpratnes par kopējo procesu, nebūs nedz inovatīvas, nedz arī efektīvas.
Lai arī metodes un rīki ir tikai daļa no dizaina procesa, prasmīgi izmantoti, tie var būt vērtīgi instrumenti konstruktīvas diskusijas rosināšanai, vienotas izpratnes radīšanai, viedokļu formulēšanai un pieņēmumu testēšanai. Iepriekš definēts dizaina domāšanas rīku karkass (darba lapu paraugi, konkrēti – pieredzes vizualizācijas metodes u. c. – paņēmieni), lietots ar izpratni par dizaina procesu, tā posmu specifiku, kā arī noteiktam dizaina posmam atbilstīgu domāšanas veidu, var kļūt par produktīvu sākumu tiem interesentiem, kuri tikai sāk iepazīt dizaina domāšanu. Gūstot lielāku pieredzi un arvien dziļāk izprotot metožu būtību un mērķus, komandas ierasti arvien brīvāk adoptē metodes un rīkus projektu vajadzībām, līdz gatavas tehnikas kļūst par pamatu un iedvesmu jauniem, pašu autoru dizainētiem, unikāliem paņēmieniem.
Dizaina domāšanā metodes ir vērts atdalīt no rīkiem. Metodes ir paņēmienu kopums, principu sistēma, kas regulē to, kā tiek realizētas noteiktas aktivitātes (intervijas, novērojumi, „prāta vētras” sesijas, prototipu testēšanas paņēmieni u. c.). Savukārt rīki ir ļoti specifiski šabloni, modeļi un informācijas strukturēšanas karkasi, kas tiek lietoti dažādos dizaina posmos (sagatavotas darba lapas, lietotāja profils, lietotāja pieredzes karte, empātijas karte, pakalpojuma rasējumi u. c. elementi). Rīki reprezentē to, kas tiek lietots, savukārt metodes paskaidro, kā tas tiek darīts.